Studentu korporācijas, pirmkārt, ir cilvēki. Cilvēki, kas ir kopā ar mums, cilvēki, kas bija pirms mums, un cilvēki, kas būs pēc mums. Arī s!k! Gaujmaliete vēsture – tās ir pašas gaujmalietes un viņu likteņi cauri laiku griežiem. Pa Gaujmalietes vēstures lappusēm mūs vadīs Nora, Māra un Alise.
Gaujmalietes izveidošana un slēgšana
Noru Pīpiņu s!k! Gaujmaliete uzņēma 1935. gada februārī. Kādēļ Gaujmaliete? Tādēļ, ka studenšu un studentu korporācijas bija vieta, kur studenti varēja pilnveidoties, izklaidēties un iegūt jaunus draugus. Gaujmaliete tādēļ, ka tur jau bija draudzenes. Nora studēja zobārstniecību, bija eleganta un klusa, ar labu humora izjūtu. Tādēļ, ka viņa nāca no sabiedrībā labi zināmas ģimenes un viņas mamma Berta Pīpiņa bija viena no pirmajām Latvijas sievietēm-politiķēm, Noras klusumu un atturīgo uzvedību citi nereti iztulkoja kā augstprātību. Tieši gaujmaliešu vidū Nora parasti atraisījās un izlaida uz āru savus humora velniņus.
Kad Nora pievienojās Gaujmalietei, korporācija vadīja astoto darbības gadu. Pirmās izveides grūtības, kas saistījās gan ar iekšējās dzīves sakārtošanu, gan savas vietas nostiprināšanu akadēmiskajā saimē, gan ar tīri finansiāliem jautājumiem, jau bija aiz muguras. Meiteņu dzīve bija saistīta ar nopietnām mācībām, jo viens no korporāciju principiem ir audzināt savus biedrus par izglītotiem un pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem. Tostarp no pirmkursniecēm vajadzēja izšķilties īstenām dāmām. Bet netrūka arī nebēdnības un humors. Literārie vakari un audzināšanas stundas mijās ar meiteņu teātri, bēgšanām no konventa un ūdens kliņģeru vakariņām. Viens no regulāriem pasākumiem bija arī deju stundas. Deju stundās, kurās gaujmalietēm bija jāmācās balles dejas kopā ar studentu korporācijas Lettgallia biedriem, Nora satika arī savu nākamo vīru Kārli un drīz vien nomainīja savu uzvārdu uz Sātiņa. Tiesa, īpaši viņu attiecības uz priekšu esot virzījušas nevis deju stundas, bet tas, kā jaunā zobārste Nora savam nākamajam vīram esot rāvusi gudrības zobu.
Ierastajai korporāciju dzīvei, kas bija daudzu izglītotu Latvijas cilvēku dienu rituma neatņemama sastāvdaļa, tomēr tika pielikts punkts. Karš Noras dzīvē ienāca smagi. Noras mamma tika izsūtīta uz Sibīriju, no kurienes tā arī nekad neatgriezās, vīram bija jādodas dienēt vācu armijā, bet pati Nora ar diviem maziem bērniem, pateicoties savas kādreizējās asistentes baltvācietes gādībai, nonāca klusā Vācijas pilsētiņā, kuras vienīgais zobārsts bija devies karā. Studenšu korporācijas Gaujmaliete darbība tika slēgta 1940. gadā ar padomju okupācijas varas sabiedrisko lietu ministra rīkojumu, un 1941. gada izvešana uz Sibīriju skāra arī gaujmalietes. Vācu okupācijas laikā korporāciju darbu neatjaunoja, bet to locekļi varēja satikties. Pēdējā gaujmaliešu tikšanās notika 1944. gada martā un droši vien daudzas nenojauta, ka redzēsies tikai pēc daudziem gadiem citās zemēs, bet ar daudzām savām draudzenēm nesatiksies vairs nekad.
Gaujmaliete trimdā
Nora no 1946. gada mita Vācijā tā saucamajā angļu zonā, Mērbekas nometnē. Pēc kara visus bēgļus sāka „sadalīt”. Cilvēki, kas bija vieni paši, respektīvi, bija labākie strādnieki, no angļu zonas varēja nonākt Lielbritānijā. Bet tā kā Sātiņu ģimene bija „apgrūtināta” ar maziem bērniem un Kārļa vecākiem, viņi 1949. gadā pārbūvētā kravas kuģī devās uz Austrāliju.
Noras Latvijā iegūto zobārstes grādu Austrālijā neatzina un pirmos gadus pēc ierašanās jaunajā mītnes zemē elegantā sabiedrības dāma Nora strādāja elektropreču fabrikā Melburnā. Arī vēlāk Nora izlēma nevis vēlreiz studēt zobārstniecību, bet gan apgūt skaitļošanas tehniku un strādāt biroja darbu. Tiesa, vēl kādus divus gadus pēc ierašanās Nora, ar no Vācijas līdzi atceļojušu kājminamu zobu urbjmašīnu, mājas apstākļos laboja tautiešu zobus.
Kad gaujmalietes, kas bija izkaisītas pa visu pasauli, bija iedzīvojušās un nostiprinājušās jaunajās mītnes vietās, sākās arī pārējo apzināšana un domas, kā nepierastajos apstākļos atjaunot korporācijas dzīvi. Tika izlemts, ka korporācija turpmāk darbosies pēc kopu principa, katrā vietā, kur bija apmeties zināms skaits gaujmaliešu, izveidojot kopas. Melburnā bez Noras dzīvoja vēl tikai viena gaujmaliete un tādēļ tur kopa savu darbu sāka tikai 1958. gadā, un lielā mērā tas notika pateicoties Noras meitai Mārai un vēl vienai latviešu studentei, kas izteica vēlēšanos pievienoties gaujmalietēm. Māra arī kļuva par vienu no pirmajām Austrālijā uzņemtajām meitenēm. Taču tas bija tikai sākums, un Melburnā gaujmaliešu rindas papildināja vairāk nekā 20 latviešu tautības studentes.
Māra tāpat kā tēvs studēja arhitektūru un saņēma stipendiju, kas ļāva divus gadus papildināt savu izglītību Romā. Tā sākās Māras ceļojums uz Eiropu, kur viņa iepazinās ne tikai ar Romu, bet arī ar savu vīru – angļu ārstu Deividu Ņusomu. Eiropu Māra iepazina arī ar gaujmaliešu palīdzību, jo gan Vācijā, gan Zviedrijā, gan citās zemēs, kur vien bija apmetušās gaujmalietes, piederība konventam bija lieta, kas atslēdza jebkuras mājas durvis. Vīram iegūstot darbu ASV, Māra pārcēlās uz Vašingtonu, kur oficiāli piederēja Gaujmalietes Ņujorkas kopai, bet kopā ar daugavietēm, imērietēm, dzintrām un citām studenšu korporāciju loceklēm Vašingtonā uzturēja korporāciju tradīcijas trimdā.
Gaujmalietes atjaunošana Latvijā
Kaut arī padomju laikā korporācijas bija aizliegtas un piederība tām ne vienam vien Latvijā palikušajam kļuva par vienu no iemesliem izsūtījumam uz Sibīriju, saites starp korporāciju biedriem nekad tā īsti nepārtrūka. Jaunības laiku draudzība bija cieša un iemesli, lai satiktos, visbiežāk tika meklēti gan dzimšanas, gan vārda dienu svinībās. Kad astoņdesmito gadu beigās Latvijā sāka vējot brīvdomības vēsmas un PSRS impērija sāka ļodzīties, daudzi korporāciju biedri sāka ne tikai atklātāk pulcēties kopā, bet spriest par savu kādreizējo organizāciju atjaunošanu Latvijā. Līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu, tas kļuva iespējams arī reāli.
Gaujmalietes konvents Latvijā savu darbību atjaunoja 1990. gada janvārī, un tā lielā mērā bija vairāku Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes studenšu iniciatīva. Viņas tā aizrāvās ar ideju par studenšu korporācijām, ka atrada Latvijā dzīvojošās gaujmalietes un aicināja atjaunot konventu, bet vēlāk kļuva par pirmajām atkal Latvijā uzņemtajām meitenēm. Kopš atjaunošanas Gaujmaliete Latvijā ir izgājusi dažādus savas dzīves lokus – no atmodas gadu jūsmas, caur gan finansiāli, gan sadzīviski smagiem gadiem, līdz pašām savam dzīvoklim un arvien augošam biedru skaitam.
2004. gadā uz Latviju dzīvot pārcēlās arī Māra. Korporācijā ir tradīcija, ka katrai ir sava audžumāte un krustmāte. Māra ir kļuvusi par audžumāti Alisei Spurdziņai. Alise Gaujmalietēs tika uzņemta 2009. gadā un Banku augstskolā apgūst finansista specialitāti. Kāda tad ir pati jaunākā gaujmaliešu paaudze? Smaidīga, nebēdnīga un jautra, bet vienlaikus tāda pati kā gaujmalietes pirms astoņdesmit, piecdesmit un divdesmit gadiem – spējīgas sniegt viena otrai to neatkārtojamo draudzību, kas ir sastopama šeit – Gaujmalietē.
„Atzīšos, ka pēc pirmajiem viesu vakariem man nebija nekāds lielais “wow”. Likās, ka korporācijas ir tik tāda “štellīte”, kur sanāk kopā papļāpā un padzied… Patiesībā esmu atklājusi, ka viesu vakaros pat uz pusi nevar parādīt, kas notiek korporācijās. Ar laiku tikai atklāju, ka korporāciju dzīve ir kaut kas stipri vien atšķirīgs no ikdienas dzīves, ka korporantu attiecības ir citādākas nekā studiju biedru vai kolēģu un ka patiesībā tas viss pasākums ir ļoti interesants. Visā korporācijas dzīvē viena no galvenajām lietām, kas man patīk, ir atmosfēra – grūti pat nodefinēt, kāda tā ir… brīva, nepiespiesta, bet tai pat laikā ar saviem noteikumiem un tradīcijām. Otra lieta, kas mani aizrauj, protams, ir pasākumi, kur var labi izklaidēties un iepazīt citus korporantus. Interesanti ir arī tas, ka pēc lielo pasākumu, piemēram – operas apmeklējuma, tu saproti, cik patiesībā korporantu ir daudz, bet ikdienā cilvēki, kas ar to nav saistīti, par mums minimāli vai praktiski neko jau nezin. Un trešā lieta, kas man patīk korporāciju dzīvē, ir paši cilvēki. Šajā laikā, kamēr esmu korporācijā, esmu ieguvusi daudz paziņas un arī dažus labus draugus, par ko esmu patiesi priecīga.” saka Alise.